Suņu veterinārās aprūpes plānotājs

 

KUCĒN 4-6 Nedēļas Pirmā vizīte pie veterinārārsta – dzīvnieka vispārējā izmeklēšana Profilaktiskā attārpošana Vakcinācija pret Parvovirusa infekciju 8-9 Nedēļas Dzīvnieka vispārējā apskate, izmeklēšana Profilaktiska attārpošana Vakcinācija pret infekciozo hepatītu un parvovīrusa infekciju 12-14 Nedēļas Dzīvnieka vispārējā apskate, izmeklēšana Vakcinācija pret infekciozo hepatītu, parainfluences vīrusu, mēri parvovīrusu, leptospirozi un trakumsērgu Mikročipēšana – mikrokapsulas ievietošana zem dzīvnieka ādas. 7-8 Mēneši Dzīvnieka vispārēja apskate, izmeklēšana PIEAUGUŠI SUŅI Katru gadu Dzīvnieka vispārējā izmeklēšana, ikgadējā apskate ir ļoti svarīga. Vakcinācija pret mēri, hepatītu, parvovīrusu, leptospirozo, parainfluenci, trakumsērgu Profilaktiskā attārpošana 2 reizes gadā vai pēc parazītu testa (vajadzīgs fekāliju paraugs) Blusu kontrole. Suņu mēris ir slimība, ar kuru var slimot jebkurš suns. Tā ir kontagioza suņu un citu gaļēdāju infekcijas slimība, kas raksturojas ar drudzi, elpošanas un gremošanas trakta gļotādu iekaisumu, pneimoniju, nervu darbības traucējumiem, leikopēniju. Sevišķi jūtīgi kucēni. Suņiem pēc pārslimošanas parasti paliek dzirdes, ožas, kustību traucējumi. Slimība var noritēt latentā (50-70%), vieglā un smagā formā. Pie latentās formas dzīvnieki kādu laiku var nēsāt un izplatīt vīrusu. Vieglā forma raksturojas ar apātiju, samazinātu barības uzņemšanu, augšējo elpošanas ceļu iekaisuma pazīmēm, limfopēniju un ir grūti diferencējama no citām slimībām. Smago saslimšanas formu parasti novēro nevakcinētiem kucēniem. Tiem, kuri inficējas pirmajās nedēļās (no nevakcinētām mātēm), novēro miokarda multifokālu deģenerāciju, nekrozi un mineralizāciju, kas izpaužas ar aizdusu, depresiju, anoreksiju, kolapsu, prostrāciju. Dažreiz novēro tikai hemorāģisko diareju, dehidratāciju un 2.ned. laikā tie nobeidzās. Pēc transplacentārās inficēšanās var būt aborts, kucēni var piedzimt nedzīvi, vai arī nervu darbības traucējumi tiem var parādīties 4-6 ned. vecumā. Ja kucēni inficējas pirms zobu maiņas, var novērot zobu emaljas bojājumus, zobu virsmas grumbuļainumu. Vīruss bojā redzes nervu un tīkleni, kā rezultātā var iestāties aklums. Slimības gaitā var veidoties dermatīts. Infekciozais suņu hepatīts ir akūta, kontagioza slimība, kas raksturojas ar hepatītu, tonsilītu, vaskulītu un asiņojumiem. Visuzņēmigākie ir jauni, nevakcinēti suņi, tūlīt pēc atšķiršanas. Slimie dzīvnieki slimības akūtajā fāzē vīrusu izdala ar visiem izdalījumiem, bet vēlāk vīruss lokalizējas nierēs. Inficēšanās notiek galvenokārt tieša kontakta ceļā un perorāli.Novēro elpošanas un sirdsdarbības paātrināšanos, laringītu, faringītu un mandeļu palielināšanos (mutes gļotādas hiperēmija , depresiju , vemšanu, diareju, vēdera apjoma palielināšanos, vēdera sienas sāpīgumu aknu rajonā, hepatomegāliju, samazinātu ēstgribu , bet palielinātas slāpes. Dažiem suņiem novēro tūsku galvas, kakla un vēdera reģionā, asiņjojumus (sakarā ar asins sarecēšanas samazināšanos), dzelti. Vīruss nierēs var izraisīt pielonefrītu. Nervu darbības traucējumi nav raksturīgi. Adeno un parainfluences vīruss ir divi vīrusi, kas izraisa elpošanas trakta slimības, ietverot traheju un plaušas.Vienas no pirmām pazīmēm novēro spalgu klepu un apetītes zudumu. Šis vīruss izplatās aerogēni un ir augsti kontagiozs. Ja sekundāri pievienojas bakteriāla infekcija, iespējama pneimonijas attīstība . Ārstēšana vērsta uz sekundāras infekcijas kontroli un saīsinātu slimības kursu. Traheobronhīts vai “Suņu klepus” ir kontagioza slimība, kas raksturojas ar elpošanas ceļu iekaisuma pazīmēm. Šo slimību parasti ierosina baktērija Bodetella bronhiseptica,kā arī iespējams, ka cēlonis ir dažādi vīrusi .Izšķir tīro (nekomplicēto) formu,kas raksturojas ar spalgu, sausu klepu, krekšķināšanu, rīstīšanos. Klepus sākas pēkšņi, ir lēkmjveidīgs, to izraisa fiziska slodze, uzbudinājums, vēss gaiss. Komplicēto formu novēro kucēniem vai suņiem ar samazinātu imunitāti, kad darbojas vairāki izraisītāji un sekundāra bakteriāla infekcija. Saslimšana izpaužas kā hroniska bakteriāla bronhopneimonija ar temperatūras paaugstināšanos, depresiju, aizdusu, novājēšanu, leikocitozi. Novēro iztecējumus no deguna, acīm. Parvovīruss ir akūta jaunu, nevakcinētu suņu slimība, kas raksturojas ar diareju, vemšanu un dehidratāciju. Vīruss no dzīvnieku organisma izdalās ar fekālijām. Inficēšanās notiek perorāli, kontaktējoties ar vīrusa nēsātājiem dzīvniekiem, kā arī no inficētas ārējās vides. Dzīvoklī infekciju var ienest ar ielas apaviem. Dabā kā vīrusa rezervuārs var kalpot klaiņojošie suņi un savvaļas dzīvnieki. Vairumā gadījumu novēro enterīta formu. Dzīvnieks kļūst apātisks, nomākts, guļ vaļējām acīm, negribīgi reaģē un kontaktējas ar saimnieku.. Samazinās barības un ūdens uzņemšana, nedaudz var paaugstināties ķermeņa temperatūra, kura pēc tam samazinās. Sākas vemšana un parādās diareja. Diareja turpinā visu slimības laiku, izraisot dehidratāciju, kas var būt par dzīvnieka nāves cēloni pirmajās 5 slimības dienās. Novēro sirdsdarbības traucējumus. Slimības norisē kā komplikācijas var rasties plaušu tūska, alveolīts, aknu vai nieru funkciju traucējumi. Trakumsērga ir akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kas raksturojas ar centrālās nervu sistēmas darbības traucējumiem un ļaunu prognozi. Var saslimt visi siltasiņu dzīvnieki neatkarīgi no vecuma. Visuzņēmīgākās ir lapsas, vilki, liellopi, suņi ,kaķi, aitas, kazas zirgi un vismazāk uzņēmīgi ir putni. Infekcijas avots visbiežāk ir lapsas, jenotsuņi, vilki, kuri inficē suņus, retāk liellopus. Pārējie dzīvnieki un cilvēki visbiežāk inficējas no suņiem. Suņiem slimības attīstībā var novērot vairākas stadijas. Sākumā novēro izmaiņas uzvedībā, palielinātu jūtību, halucinācijas. Ir izmainīta apetīte, nevienādi paplašinātas acu zīlītes , šķielējošs skatiens, var laizīt vai kost koduma vietu. Vēlāk kļūst apgrūtināta ūdens norīšana, parādās siekalošanās. Defekācija un urinēšana ir aizturētas. Pēc dažām dienām sākas uzbudinājuma stadija.. Rodās iespaids, ka halucināciju dēļ nemiers un uzbudinājums pieaug – kož, grauž, norij neēdamus priekšmetus, cenšas norauties no ķēdes un aizskriet. Iesprostotam dzīvniekam novērojamas niknuma lēkmes, kuru laikā kož pat karstu dzelzi. Balss aizsmakusi, rējiens dubultots un beidzas ar ilgu gaudošanu. Slimība beidzas ar paralīžu stadiju. Mute atvērta, izkaras mēle, sākas kāju un ķermeņa muskulatūras paralīzes. Pēc elpošanas muskulatūras paralīzes iestājas nāve. Kaķiem vairāk izteikta agresivitāte pret saimnieku. Coronavīruss- sekundāri izraisa virusālo diareju. Ar to var slimot jebkura vecuma suņi. bet visbiežāk kucēni. Novērojama diareja, vemšana, svara un apetītes zudums. Šie simptomi iespējami dažādi, bet slimība nav letāla. Leptospiroze - ir dabisko perēkļu infekcija, kas akūtos gadījumos raksturojas ar drudzi, hemoglobinūriju, abortu, dzelti, bet hroniskos gadījumos – ar nieru funkciju traucējumiem, produktivitātes samazināšanos